Pastāstīšu par kādu datu atgūšanas gadījumu, kur 2.5'' Toshiba cietnim bija iečākstējis motora rotors. Toshiba diskiem nereti ir ķibele ar smērvielu motorā. Startējot disku pēc skaņas var nojaust, ka plates rotē, bet tomēr nav švunka un galvas nekust. Neko daudz secināt no tā nevar. Izlemju palūkoties zem vāka. Iekšā viss pa smuko. Startējot skaidri redzams, ka plates netiek iegrieztas līdz vajadzīgajam ātrumam. Sākumā riktējos uz plašu pārlikšanu donora diskā. Bet tad ienāca prātā kāda bilde, kas klīst pa tīklu. Tajā redzams pie 3.5'' diska motora pamatnes izurbts caurums, pa kuru var saeļļot rotoru.
Paņēmu vienu vecu laptopa disku un sāku eksperimentēt. Urbu, urbu, kamēr apnika, jo nekādu tukšumu nesasniedzu. Paņēmu fleksi un brutāli izveidoju šķērsgriezumu (kādreiz es to paveikšu skaisti un nobildēšu). Tad arī kļuva skaidrs, ka mazajam diskam nekādu eļļošanas kanālu izveidot neizdosies. Saprotu, ka rotora apakšējam galam var piekļūt noņemot plāksnīti (1.att. #2). To vietā notur valce (1.att. #1).
Talkā tiek ņemts juvelieru aprīkojums un mikroskops, un ar mazu frēzīti sāku atbrīvoties no valces. Plāksne veiksmīgi tika noņemta. Ak tad tā tur izskatās (skat. 2.att.)! Rotora disks (2.att.#2) ir ļoti skaists ar bedrīti vidū. Mazliet palika pāri no valces (2.att.#1). Ļoti labi, es redzu spraugu, kur pilināt eļļu! Vēl būtiski ir tas, ka atbrīvojoties no šīs plāksnes, rotors panāk uz āru apmēram 1mm. Tā disku darbināt nedrīkst, jo plates ir nosēdušās. Šajā nestandarta situācijā izlīdzējos ar īlenu un mikroskopa statīvu (3.att.). Īlena galu ieliku rotora bedrītē un ar mikroskopa statīvu regulēju augstumu. Viens piliens mikroeļļas un varam sākt. Sākumā motors griezās negribīgi, bet pēc pāris stundām jau bija vajadzīgais ātrums un galvas sāka kustēt. Pārējo paveica R-studio.
Toshiba 10.augustā paziņoja par jauna veida datu aizsardzības tehnoloģiju, kas uzlabos datu drošību un pasargās datus, kas glabājas, piemēram, kopētāju un printeru cietajos diskos. To sauc par Self-Encrypting Drive (SED).
